Kādā Čikāgas bārā no pirksta tā novilka Daugmales gredzenu nost
Mans draugs, kurš to redzēja, apsēdās blakus, lai ar viņu iepazītos
Volbengerus dzerot, tā drīz kļuva runīga un sauca: Rauj pagātni jods!
Pēc smiekliem un prieka es ilgojos gadiem, pēc visa, ko dzīve var dot

Tad ārdurvis atvērās, no ielas ienāca, likās, viņš meklē kaut ko
Ieraugot sievieti sēžam pie bāra, tas rokām gandrīz sagrāba to
Pirksti kā krampji tam, pats tā kā milzis, nu domāju - draugam gals klāt
Bet vīrs sāka elsot un sievietei lūgties, ka grūti bij' to klausīties

Kāpēc atstāji ģimeni, Lūsij, un bērniņus mazus, kas māmiņu sauc
Man jāvāra, jāada, jāpalīdz mācīties, jo latviešu skolā rīt tests
Es jūtos kā no laivas izmests
Es jūtos kā no laivas izmests

Man apnikās šrubīt, man apnikās skrubīt, man apnikās kalponei būt
Uz latviešu vakariem vadājot bērnus, par taksīti nevēlos kļūt
Bet tu tik pa sapulcēm, konventiem, sēdēm, ļāvi amatos ievēlē sev'
Tagad dari, ko vari un dzīvo, kā redzi, bet palīdzēt nevaru tev

Nav viegli latviešu sievietei būt:
Stiprai kā Lāčplēsim jāmācās kļūt
Drošai kā Sprīdītim, gudrai kā Muļķītim, čaklai kā Pelnrušķītei
Jā, tādai tai vajadzēs būt, jā, tādai tai vajadzēs būt

Nokārtu galvu viņš izgāja laukā, lai gaidītu, kad pienāks buss
Pie bāra palika sieviete, Volbengerus dzerot, un citādi viss bija kluss
Bet rītvakar zinu - te sēdēs kāda cita un stāstīs, kas dzīvē nav labs
Vai Marta vai Marija, Zane vai Ženija, visām būs likten's tāds pats
Nav viegli latviešu sievietei būt:
Stiprai kā Lāčplēsim jāmācās kļūt
Drošai kā Sprīdītim, gudrai kā Muļķītim, čaklai kā Pelnrušķītei
Jā, tādai tai vajadzēs būt, jā, tādai tai vajadzēs būt