Sveika, māmiņ, beidzot mājās ir tavs karavīrs
Ļauj man pārģērbt kara drēbes, gribu justies tīrs
Teic, kur slēpjas lielā tautas dziesmu dziedātāj'
Gribu redzēt savu karodziņa rakstītāj'

To aizveda sveši kungi, sveši kumeliņ
Viss, ko viņa tev atstāja - savu vainadziņ'
Akmens pilī dzeloņdārzos tagad dzīvo tā
Tur nu, dēliņ, Tu vairs darīt nevari nekā

Vai māmiņa, vai māmiņa kam tu ļāvi to?!
Aizvest projām svešumā manu mīļāko
Trejdeviņos kaujas laukos izkaroju es
Viņas šūtais karodziņš man laimi vienmēr nes

Ieloc, māmiņ, ceļa maizi, zirgam padzert dod
Kaut vai visu mūžu jāšu, tā man jāatrod
Akmens pilī dzeloņdārzos gan es atradīš'
Savu mīļo sveiku atkal mājās pārvedīš'

Labā rokā karogs droši turas vēl arvien
Kreisā tukšā piedurknē viņš savu naidu sien
Ceļabiedrs tālā ceļā būs tam saules riets
Galvu paceltu viņš aizjāj balts kā ābeļzieds

Ieloc, māmiņ, ceļa maizi, zirgam padzert dod
Kaut vai visu mūžu jāšu, tā man jāatrod
Ceļabiedrs tālā ceļā būs tam saules riets
Galvu paceltu viņš aizjāj balts kā ābeļzieds