Čikāgas piecīši
Par mani, draudziņ, nebēdā!
Es stāvu ielas vidū, visapkārt brauc un skrien
Un tūristi no ārzemēm mani apbrīno arvien, mani apbrīno arvien
"Par Tēvu zemi Brīvību" tāds ieraksts iekalts man
Vēl tēvu zeme turas un balss tai tālu skan, un balss tai tālu skan

Ar brīvību tā paknapāk, līdz tā pie visiem tiek
Priekš dažiem liekas diezgan, bet visiem nepietiek, bet visiem nepietiek

Par mani, draudziņ, nebēdā, mani cēla varoņcilts
Man pamatā ir laukakmens un tēvu zemes smilts
Pat ziemā, kad sniegs virpuļos un ledus lieti līs
Trīs zvaigznes, kas virs galvas mirdz, tās mani sasildīs

Daudz gadu tā jau stāvu un mierīgs noskatos
Cik svešu karapulku man garām aizsoļos, man garām aizsoļos
Cik valodās nav maršēts un skaļi komandēts
Cik uniformu maiņu līdz šim nav pieredzēts, līdz šim nav pieredzēts

Par mani, draudziņ, nebēdā, mani cēla varoņcilts
Man pamatā ir laukakmens un tēvu zemes smilts
Pat ziemā, kad sniegs virpuļos un ledus lieti līs
Trīs zvaigznes, kas virs galvas mirdz, tās mani sasildīs
Par mani, draudziņ, nebēdā, par mani nebēdā!