Ai, vasara, es tevi smaržā jūtu
Kur dābols sārts un vanagzirnis zied
Un cik man kādreiz bijis domu grūtu
Tās tu pār kalniem vieglos vējos svied
Un cik man kādreiz bijis domu grūtu
Tās tu pār kalniem vieglos vējos svied

Tu pacel mani visām bēdām pāri
Man saldu zemeni uz mēles liec
Pār dzelmi pārlaidies ar vieglu spāri
Un vētras auļos apkārt zemei triec
Pār dzelmi pārlaidies ar vieglu spāri
Un vētras auļos apkārt zemei triec

Kā roze plaukstā ieglaudies tad liega
Ar tūkstoš krāsām manu prātu jauc
Nakts vidū pēkšņi modini no miega
No sapņa sapnī maldini un sauc
Nakts vidū pēkšņi modini no miega
No sapņa sapnī maldini un sauc

Ai, vasara, es tevi smaržā jūtu
Kad jasmīns salds un grēcīgs vīstot tvan
Cik dievs reiz devis domu smagu, grūtu
Tik gaiša prieka vasara dod man
Cik dievs reiz devis domu smagu, grūtu
Tik gaiša prieka vasara dod man