Man rozi dāvāja karavīrs kāds
Kad liepas vēl ziedēja Rīgā
Un gaišā roze kā dzimtenes vārds
Man līdzi bija ceļā bezgalīgā

Un tad es jutu kāds brīnums ir zieds
Plūkts mūsu skaistajā Rīgā
Kur jūlijā zeltains saules riets
Vēl spulgo torņos un bezdelīgā

Es glabāju rozi, kad zuda viss
Kad zuda man māte un māja
Un tāpēc tas spožums nav izdzisis
Ko dzimtene dvēselē krāja

Man rozi dāvāja karavīrs jauns
Zieds dārgs man kā Latvijas raksti
Es glabāšu rozi, lai liktenis ļauns
Līdz atmirdzēs Daugavas krasti

Man rozi dāvāja karavīrs jauns
Zieds dārgs man kā Latvijas raksti
Es glabāšu rozi, lai liktenis ļauns
Līdz atmirdzēs Daugavas krasti
Es glabāšu rozi, lai liktenis ļauns
Līdz atmirdzēs Daugavas krasti