Ir septiņi no rīta Rīgas ielās
Uz trotuāriem guļ vēl agrīns sals
Un autobusu gaidot ielas malā
Man liekas burzmā dzirdu - Tava balss

Bet Čikāgā ir desmit pievakarē
Un auto straume mani mājās nes
Es atceros, kas notikās šovasar
Kad Rīgā satikāmies Tu un es

Un vakaros uz vecpilsētas torņiem
Pret dzimtām debesīm es pakāpšos
Trīs spožākās no zvaigznēm, kuras redzu
No debesīm uz brīdi aizņemšos

Ar viņām rakstīšu cik daudz Tevi mīlu
Par debesīm un jūrām, kas mūs šķir
Lai visa pasaule tad redz un brīnās
Cik liela mūsu mīlestība ir

No Mičiganas ezermalas rītos
Mani pamodina vēja brāziens spējš
Es atceros kā tavās matu cirtās
Rotaļājās Daugavmalas vējš

Kad pusdienlaikā saule lietu aizdzen
Es eju Vērmaņparkā pastaigāt
Un pasmaidu, kad atceros cik nesen
Vēl puķu zirnīšus Tu pirki man
Un vakaros uz stikla dеbesskrāpjiem
Pret svеšām debesīm es pakāpšos
Trīs spožākās no zvaigznēm, kuras redzu
No debesīm uz brīdi aizņemšos

Ar viņām rakstīšu cik daudz Tevi mīlu
Par debesīm un jūrām, kas mūs šķir
Lai visa pasaule tad redz un brīnās
Cik liela mūsu mīlestība ir
Lai visa pasaule tad redz un brīnās
Cik liela mūsu mīlestība ir