Vai cik labi, vai cik labi, sirds mana trakā jūt
Kā gribētos par skroderzelli vēlreiz laukos būt!

Vai cik labi viņiem klājās kādreiz Latgalē
Ne kā nabaga kurpniekzeļļiem Maskavas forštatē
Suņi rēja, meitas smēja, ganu puika sauc:
"Saimeniece, saimeniece, skroderzeļļi brauc
Saimeniece, saimeniece, skroderzeļļi brauc"

Saimnieks brūvē miežu alu, tā, ka putas līst
Saimeniece kāpostbļodas, tā ka tauki šķīst
Cepa desas, vārīj' klimpas, šmorēj' vistas ar'
Slaktēja pa sivēntiņam, ja tik noķert var

Gadus trīs pie meistara tiem vajadzēj' nostrādāt
Tikai tad tie diplomdarbu drīkstēj' pastrādāt
Cauru dienu tika izgriezts, piedrāklēts un šūts
Polangas ar kļošām un dekoltē zеm krūts

Saimnieks gribēj' galipeikas tā kā jātniekam
Dēlam diplomāta biksеs zilām svītriņām
Angļu bostons saimniecei kā modes kostīms taps
Pārējiem no vadmalas būs pietiekami labs

Grūtāk gāj’, kad piemērīja, saimniekam – nekas
Saimniecei ar mērīšanu mazas problēmas
"Lūdzu stipri tā uz taļļu!" – izmisīgi dveš
Taļļa tā kā baļļa, tai šāds izteiciens bij’ svešs
Elpu ievilkusi, seja zilst kā tintes pods
Būt ar šmaugu vidukli bij’ saimenieces gods
Acis tai uz āru spiežas, elpa beidzot sprūk
Drukņopes un reispešnus no svārkiem viņai drūp

Vakarā, kad skrodermeistars saimniekgalā krāc
Skroderzeļļi savas cisas kūts augšā vāc
Gailis kliedza, meitas spiedza, vistas kladzināj'
Zeļļi saimniekmeitas īstās vietās kutināj'

Un pēc pāris nedēļām, kad uzaust saulains rīts
Izrādās, ka darbs bij’ tiešām labi padarīts
Saimnieks maksāj' baltu naudu, uz redzēšanos sauc
Meitas atnes cimdu pārus, čukst, lai atkal brauc

Vai cik labi, vai cik labi, sirds mana trakā jūt
Kā gribētos par skroderzelli vēlreiz laukos būt!
Kā gribētos par skroderzelli vēlreiz laukos būt!