Reiz dzīvoj' puisis pašos spēka gados
Kam patikās ar meitām apkārt skriet
Tik vienreiz nedēļā viņš bija aizņemts
Kad vajadzēja veļu mazgāt iet

Viņš nesa to uz vienu laundromātu
Kas atradās tepatās kaimiņos
Ar ziepēm sabēra to automātā
Un mierīgi tai ļāva skaloties

Tā sēžot vienā nodabā pie sevis
Viņš redz, ka durvis pēkšņi atveras
Un ienāk meitene tik brīnum' daiļa
Ka zēnam mute vaļā paveras

Tā nebij' paņēmusi sīku naudu
Ko veļas automātā iekšā sviest
Zēns piesteidzās ar neapslēptu baudu
Lai sīku naudu viņai rokā spiest

Tā vārds pa vārdam drīz tie abi smaidīj'
Jo nemācēja ilgi liekuļot
Tie apkampušies savu veļu gaidīj'
Kad beigs tā automātā burbuļot

Kopš brīža šī ir pagājuši gadi
Un zēns uz laundromātu nāk tik viens
Tam mājās tagad sieva, nikni radi
Un galvu saķēris viņš žēli vaid:
"Vai, vai, vai, vai, kas par skatiem trakiem
Vai, kas par maldiem rūgtiem
Vai, kas man mājās tagad gaid'
Sieva ar māti rājās, parādi bankā krājas
Pusducis bērnu gultā gaid'"

Es nedziedu dziesmu ar domu
Lai maitātu vecpuišu omu
Bet, ja jūs negribiet sev sievu mājās vest
Tad jums pie ķīniešiem vaj'g veļu mazgāt nest