Ņem vienā rokā kaņepāju striķi
Sien cilpu, cik tik stingri vari spēt
Ņem otrā rokā gabalu ar ziepēm
Un sāc to striķi labi ieziepēt

Tad meklē simtgadīgu ozolkoku
Un atrodi striķim zaru resnāko
Bet apakšā tam pastum ķēķa ķebli
Lai viegli var ar kāju izspert to

Tad uzmauc cilpu katrai netaisnībai
Lai liekulībai aizžmiegtos reiz balss
Lai tirinās pie zara cietsirdība
Un nodevībai pienāktu reiz gals

Lai cilpas galā raustās mazdūšība
Lai meliem mēle ārā karājas
Un kad zem kājām izspersi tiem ķebli
Tu redzēsi, cik viegli paliekas

Kaut retākas tad paliks dažas rindas
Kaut pāri paliktos tik jūs un mēs
Daudz labāk iesākt godīgi no jauna
Jo tikai tā šī tauta pastāvēs
Daudz labāk iesākt godīgi no jauna
Jo tikai tā šī tauta pastāvēs
Ņem vienā rokā kaņepāju striķi
Sien cilpu, cik tik stingri vari spēt
Ņem otrā rokā gabalu ar ziepēm
Un sāc to striķi labi iеziepēt

Ņem otrā rokā gabalu ar ziepēm
Un sāc to striķi labi iеziepēt
Un sāc to striķi labi ieziepēt
Un sāc to striķi labi ieziepēt