Ir tūkstoš un deviņsimt astoņpadsmit
Un Krievijā pilsoņu karš plosās
Šauj sarkanie baltos un baltie šauj sarkanos
Un latvieši visiem pa vidu

Un Ukrainā Kurzemes bēgļu tik daudz
Kas Kijevas apkārtnē dzīvo
Tie vakaros latviešu biedrībā sanāk
Un runā, kad varēs braukt mājās

Kādā vakarā iestaigā puišeļi divi
Starp desmit un piecpadsmit gadu
No vecākiem nošķirti Krievijā svešā
Tie mēnešiem cietuši badu

Tad gādīgas rokas tos pabaro labi
Ar biezputru karstu un tēju
Bet rītu mums noteikti jāstaigā tālāk –
Zēns stāsta ar nopietnu seju

Tad vietējie uztraukti baras uz zēniem:
Nu vienkārši traki jūs abi
Bet jaunākais mēģina mierināt visus:
Mans brālītis mani uzmanīs labi

Tik parādiet ceļu uz mājām
Lai zinām, uz kurieni iet
Tik parādiet taisnāko ceļu
Kas aizved uz Kurzemi
Un agri no rīta tie aizsoļo prom
Ar kareivju zābakiem kājās
Tiem Ukrainas vēji kā buras pūš skrandas
Un cerams, ka aizpūta mājās

Ir tūkstoš un deviņsimt astoņpadsmit
Un Krievijā pilsoņu karš plosās
Šauj sarkanie baltos un baltie šauj sarkanos
Un latvieši visiem pa vidu
Un latvieši visiem pa vidu