Kad tūkstoš deviņsimt un piektā gadā
Mēs cēlāmies pret tiem, kas valdīja
Tad kazāki ar zobeniem un pīķiem
Mums cara vārdā galvas skaldīja

Asiņaina gaisma ausa, asiņaina riet
Vīrus viņi cīņā sauca, asinis lai liet'
Mēs sitāmies pie Vecpiebalgas, Rūjienas un Saldus
Pie Tukuma un Aizputes, Pie kokneses un Skrundas
Bet nebij’ šoreiz lemts
Mūsu uzvaras karogs tika ņemts

Māmiņ, ak māmiņ, kur tētis šonakt
Ka mājās vēl pārnācis nav?
Ak, bērniņ, ak, bērniņ, viņš mājās tik būs
Kad cīņā ar naidnieku uzvaru gūs

Bet desmit gadus vēlāk viss tik' piedots
Un sauca latvju dēli: soļos, marš!
Mums ierocis tad rokās tika iedots
Jo iesācies bij' pirmais pasaul’s karš

Asiņaina gaisma ausa, asiņaina riet
Dēlus viņi cīņā sauca, asinis lai liet'
Mēs sitāmies pie Nāves salas, Ķekavas un Doles
Pie Tīreļpurva, Ķemeriem, pie Ikšķiles un Slokas
Bet nebij' šoreiz lemts
Mūsu uzvaras karogs tika ņemts
Māmiņ, ak māmiņ, kur brālis šonakt
Ka mājās vēl pārnācis nav?
Ak, bērniņ, ak, bērniņ, viņš mājās tik būs
Kad cīņā ar naidnieku uzvaru gūs

Un četrdesmit pirmā gadā atkal
Mūs aicināja cīnīties par to
Kas gadus astoņsimts mums bija atņemts
To visu atgūšot mēs par neko

Asiņaina gaisma ausa, asiņaina riet
Tautu viņu cīņā sauca, asinis lai liet'
Mēs sitāmies pie Ļeļingradas, Volhovas un Kalugas
Pie Ilmenes un Opočkas, pie Madonas un Juglas
Bet nebij' šoreiz lemts
Mūsu uzvaras karogs tika ņemts

Māmiņ, ak māmiņ, kad beidzot būs lemts
Pret naidniekiem uzvaru gūt?
Ak, bērniņ, ak, bērniņ, to pateikt ir grūt'
Bet kādreiz tas notiks, tik stipriem vaj'g būt