[1. pants - Ods]
Jā
Skrienu uz riņķi, man soļi krīt lamatās
Monētās simti, kā šķind manās kabatās
Priekšā man klintis, bet citiem tas balagāns
Nekratu sirdi, kad ielaižos sarunās

Nevaru parunāt, nezinu, kam varu teikt
Cik ļoti man gribētos nezināt beigt
Cepure galvā un kapucē seja
Bet skatienu mežs seko visur, kur eju

Yakiem pirksti trīc, un tā jau visu dzīvi
Pienāk citi rīti, tie paši litri līst
Poppo sliktu sūdu, ne jau vitamīnus
Lai slēptu to, ka viss ir izbesījis

Šķiet, es izdzisīšu plaušā dūmi kūp
Turos ceļā, lai gan turēt stūri grūti
Zinu yakiem apnicis uz stūra būt
Mētāt vielas, prasīt svešiem “voulez vous”

[piedziedājums - Ods]
Es vairs negribu tā
Nejautā, nezinu, kā
Roka tev sveša, to nelaižu klāt
Atspulgā pretī man nelaiķi stāv
Es vairs negribu tā
Eju, bet pretī man nelaime nāk
Rokas man netīras, smērēju prātu
Gaidi, kad pateikšu pēdējo vārdu
Es vairs negribu tā
Nejautā, nezinu, kā
Roka tev sveša, to nelaižu klāt
Atspulgā pretī man nelaiķi stāv
Es vairs negribu tā
Eju, bet pretī man nelaime nāk
Rokas man netīras, smērēju prātu
Gaidi, kad pateikšu pēdējo vārdu
Es vairs..

[2. pants - E.V.]
Aye
Neticu naidpilnām sarunām, pasaki, ko Tu muuldi, mudak?
Aye
Paskatos pacanam spogulī, pasaku, “whutitt do, fujak?”

Aye
Jauna diena, jauns es, puis’
Ap heiteriem slaloms, kā “S” burts
Forests Gamps, skrien kā vien varu, kamēr manas kājas mani nes, puis’!
Hah!

Tiecos uz virsotnēm jau kad biju sīks, spēlējām augstāk par zemi
- (ZEMI!!)
Tagad ar Odu un Mickeen’u mēs ejam augšu tā kā knapi mūs redzi!
- (REDZI!!)
E, punkts, V, punkts, 2, punkts, nulle, brač’
Cool kaķis, dulls bīts, Odiņ, pasaki viņiem, ka es vairs…

[piedziedājums - Ods]
Es vairs negribu tā
Nejautā, nezinu, kā
Roka tev sveša, to nelaižu klāt
Atspulgā pretī man nelaiķi stāv
Es vairs negribu tā
Eju, bet pretī man nelaime nāk
Rokas man netīras, smērēju prātu
Gaidi, kad pateikšu pēdējo vārdu

[tilts - E.V.]
Aye…
Nav nekāds progress, ja neizbaudi procesu…
Pacel skatu virs debesīm
Mickeen aizved mūs augstāk…
Es teicu, “vēl augstāk!!”

[3. pants - E.V.]
Paverat aizskarus
Saki, “labrīt!”
Nebaidos kāpt, jo zinu, pat augstākajos punktos gaisma krīt!
Nemeklēju, kur man jābūt
Jo es zinu, kur es esmu…
Zinu vectēvs smaida, jo galva virs mākoņiem, viņu tur redzu!
[4. pants - Ods]
Omītei gribēju klaipu ar sauli, bet rokās man izbeidzās laiks
Es zinu, ja paveros cītīgi debesīs, redzēšu tur viņas smaidu
Sezona mainas, bez apstājas ceļā, es stiprinu saites
Lai dienā, kad jāiet es būtu un būtu it viss, ko no manis tur pamalē gaidi

[5. pants - E.V.]
Un, tā vien kādu dienu viss beidzas
Mmm-hmm!
Un, līdz tā pienāks, Tu zini, ka būšu šeit!
Mmm-hmm!
Saruna ar Dievu
Uz mākoņa sēžu
Pagātnes grūtības garām man iet un
Pārtop par vēju!

[nobeigums - Ods]
Es vairs nevaru tā, vairs nevaru tā, jā
Ooo...