[verse]
Ir laiks, es gribu pazust no tumsas
Gadiem tā dursta, naktīs bez guns
Tā faktiski tur, pie dzegas uz jumta
Kā dzeguzes, kas nedzied, bet kunkst
Kā būt ieslodzītam nemierā

Vien meklējot pulsu kā rūsa pārņem krāsas pārņem prātu un kursu
It kā kurls, Tu pat nenojaut, ka samaitā pulsu
Mācies nenogurt no visa, tomēr uz pleciem gulst tava nākotne
Tai nākot tev ir jāprot to valdīt kā bungas

[hook]
Padod to roku, yee, es gribu tikt ārā
Es gribu tikt tālāk, neizpatikt kādam, Ouuu...
Padoms, ko dod, yee, man nepalīdz pārāk, ye
Redzi es cenšos tikt ārā no tumsas un šobrīd, tas strādā

Padod to roku, yee, es gribu tikt ārā
Es gribu tikt tālāk, neizpatikt kādam, Ouuu...
Padoms, ko dod, yee, man nepalīdz pārāk, ye
Redzi man pārāk labi sanāk pašam par sevi gādāt

[verse]
Mēģinot līst ārā no tumsas sāku zaudēt skumjas
Tās sagādā vienīgi galvassāpēs, sagādā riebīgus murgus
Kas pīķa melnās naktīs dziļāk stumt, grib mani nomāktībā
Drīzāk nonāku vidē, kur rodas, kaut kas dzīvāks
Ko kā hameleons es malā nepaliekot pielāgojos
Vai kā Napoleons, kad sabiedrības slāņus iekaroju
Pie Tevis ienākot telpā es iekārtoju sev ērtu nostāju
Iekāroju gaismu, gribu, lai vaigi stāv noklāti

Gaišiem dimantiem, pērlēm, lai mani zinātu spēlē
Šo seju, cilātu TV, ķidātu, gribētu mērdēt
Tumsonību slīcinu es kā biedrus pirāti bērēs
Un nu jau radis esmu, ka ap mani trinās ar mēlēm

It kā uz pleciem smaga tumsas ķēde, kuru cenšas spiest nost
Ja sunim uzliec ķēdi, Tu tikai motivē to iekost
Ar smagu nastu pamati sabrūk un sarūk ticība gaismai
Gribot, lai salūztu, ne dzīvoju kaifā

Konstanti, vados uz gaismu kā kukainis
No tumsas izkāpdams, jūtos puskails
Smadzenes spēlē trikus, kaut kam briest kā putraimi
Tumsonību tīrot nost, es jūtos stiprs kā Ukraina

Mammai mācīja neļauties provokācijām
Mēs brūces lāpījām, jo plēsa tās pušu
Mēdzu pīties informācijā, kas prata sāpināt
Bet tik un tā centos veidot no ziloņa - mušu

Jā, kā, lai tieku es ārā
Kā, lai tieku es ārā
Saki man, jā
Kā, lai tieku es ārā
Velk mani iekšā, tumsā jau gadiem
Tā grib mani lauzt, bet klīst zem saules stariem
Gaisma spraucās iekšā, tā grib, lai kaut kas paliek
Bet pienācis brīdis, kad nav mums spēka abiem

Jā, jā, jā, palīdzi man, padod man roku
Palīdzi man, padod man roku
Palīdzi man, padod man roku
Palīdzi man

Ideoloģijas, ko tikai paaudzes pārrauj
Lietu pasaules izpratne, kurai progresēt jāļauj
Kad tā pārāk iesakņojas ārā tumsonība laužas
Dzīvojot muļķīgos standartos, tos pildot kā klaušas

Pasa-pasa-pasaki man kāpēc tā
Šauri domājošo misija ir nāvēt kādu
Viena pieņemta kārtība, pohuj pārējās
Un tādēļ daļa sabiedrības ārstējas vai meklē glāzē kādu

Kas tiem gaismas starus metīs
Tie atrod to, stāvot spogulim pretī
Taču kāds ir tavs atspulgs, ja spoguli netīri
Apaugot ar drazām, kuras zūd tumsā un nespīd

Es meklēju gaismu 23 vasaras
Bet tumsa mani velk veidojot atvaru, jā
Cenšos rast sakaru, medījot veiksmes pakavus
Saki, ka tīrs uz papīra kaut mētājies ar kaparu
Apkārt melni pigmenti, vairojās kā mikrobi
Prātam vajag izlemt kā apiet šādu hipnozi
Uz pastāvošām jēlībām es esmu sulīgs citrons
Kaut maisiņi zem acīm, it kā reklamēju LIPTON

Kamolus nevar izvemt, žņaudz tumsas pitons
Mēģinot to atgrūst es žilbinu kā ikonas
Es meklēju gaismu, es meklēju gaismu
Es meklēju gaismu, jā, es meklēju gaismu, ko

[hook]
Padod to roku, yee, es gribu tikt ārā
Es gribu tikt tālāk, neizpatikt kādam, Ouuu...
Padoms, ko dod yee, man nepalīdz pārāk, ye
Redzi es cenšos tikt ārā no tumsas un šobrīd tas strādā

Padod to roku, yee, es gribu tikt ārā
Es gribu tikt tālāk, neizpatikt kādam, Ouuu...
Padoms, ko dod yee, man nepalīdz pārāk, ye
Redzi man pārāk labi sanāk pašam par sevi gādāt