​ansis
Planetāro miglāju sāga
[1.pants: Melikols]
Es seju zem sejas no sabiedrības slēpu
Lai saglabāt ar apkārtējiem attiecības spētu
Un, samāksloti smaidot, no patiesības bēgu
Līdz pilnībā piepildīju pacietības mēru
Pāri malām plūst, rāmji galvā lūst
No manis saprāts mūk, brāļi apkārt zūd
Vientulības garša, miglā tītas bažas
Katra diena vienāda, vienmuļīga laža
Vitja, kaļiki, dūms, buča debesīm
Stipra panika zūd, purvs pat nebesī, ugh
Tērvetes, Bauskas, Aldara alus kausi
Vērpetes, lauskas, bardaks, nahuj draugus
Bet iekšā tomēr smagi
Tas tiešām nobeidz mani
Es sāku ienīst purnu spogulī
Es ātri pieclitru burku nokurīju
Bet man nepalika vieglāk, es juku prātā
Es baidījos iznākt no tumsas ārā
Manas krūtis bija nokrautas ar klupšanas akmeņiem
Lūdzu - no tukšuma atnestiem
Pildspalva, papīrs
Pildspalva, papīrs
Un piedzima tas, kas sirdi izkrata naktīs
Viņš iemīlēja pasauli no vilkača acīm
Melikols, nakts putns
Ar sirdi rindās, uz takts plūsdams
Mani klupšanas akmeņi pārtapa dziesmās
Es izvēlējos mūziku ārprāta vietā
Un tas bija skaisti, plus mani saista
Nav laika slinkot, mani darbi gaida
Es mīlu to darīt, es tam ziеdoju naktis
Tā diena ir klāt, kad tev piedodu, Andri
[Piedziedājums: ansis]
Mana planēta griеžas
Bet es planēju uz vietas
Garām iet man viss, ko man tā varēja sniegt
Un tu skanēji kā dziesma
Iet laiks
Iet dienas
Iet laiks
Iet dienas
Els un Mels

Mana planēta griežas
Bet es planēju uz vietas
Garām iet man viss, ko man tā varēja sniegt
Un tu skanēji kā dziesma
Iet laiks
Iet dienas
Iet laiks
Iet dienas
Els un Mels

[2.pants: Eliots]
Es atceros to, kā mēs tev besījām
Kad spridzinājām visus repa festivālus
Kur tresījām zem lēta destilāta
Paši domājām, ka līdzinamies mesijām
Teksti nāca pilni metaforu speciālu
Tās te tajā laikā izmantoja reti kāds
Mēs minējām par interneta replikām
Spīdot tehnikā un slīdot vertikāli
Tuvāk debesīm kā lifts iekš Burj Khalīfah
Snuķis tēmē mākoņos kā turku čībai
Skuķi sāka pievērst man uzmanību
Bet man vajadzēja būt vairāk uzmanīgam
Es pieļāvu kļūdas - jaunības patvaļa
Blakus nebija kāda, kas man slaucītu pakaļu
Sliktas izvēles krājas garāžā kā krāmi
Plāni sagāžas uz sānu kā balta čaļa afro
Tu cērt nagus iespējām krāgā kā raptors
Bet tās acu priekšā plīst ātrāk kā kaprons
Biju uz plāna ledus kā bļitkotājs
Esmu redzējis no iekšpuses psiho mājas
Kur atņem uzpariktes asas, kurpju siksnas, pasi
Bet es pamodos
No murga nikna pats, kur mans miķa bads
Uzgriez bišķi basu, Oriole bīts un
Rīmju paka, kas ir biš par traku
Lai to nominētu gada balvas [?]
Tautai kiška knapi pietiek fiškas saprast
Bet es necepos vairs - kā šiškebabi
Viss ir labi - cik var indi dirst
Kad uz rūtiņu lapas manas rindas birst
Un visi pirksti ir tašķīti ar tinti zilu
Tad es vairs neesmu kašķīgs kā Kims Čenirs
[Piedziedājums: ansis]
Mana planēta griežas
Bet es planēju uz vietas
Garām iet man viss, ko man tā varēja sniegt
Un tu skanēji kā dziesma
Iet laiks
Iet dienas
Iet laiks
Iet dienas
Els un Mels

Mana planēta griežas
Bet es planēju uz vietas
Garām iet man viss, ko man tā varēja sniegt
Un tu skanēji kā dziesma
Iet laiks
Iet dienas
Iet laiks
Iet dienas
Els un Mels

Mana planēta griežas
Bet es planēju uz vietas
Garām iet man viss, ko man tā varēja sniegt
Un tu skanēji kā dziesma
Iet laiks
Iet dienas
Iet laiks
Iet dienas
Els un Mels