[1. pants: ansis]
Pamosties ellē, katra nerva gals ir uzliesmojis
Maņas uzspriegotas, katra šūna kliedz, vajag
Aizdzīt to, vajag apēst tableti kādu, vajag uzspiest pogu
Vienalga ko, lai vismaz šķistu, ka var justies droši
Mirkstot sviedros, pusmiegā tas viss vēl ir tik īsts
Kā mūžība šķiet mirklis īss, logā mēness sirpis spīd
No kā tāda neiziet bez traumas, baiļu mērījumu kausā
Tā jau nebija vietas daudz, nekad neizjusta
Trauksme... bail, ka tevī cerību vairs nav
Bail (bail, bail, bail, bail, bail) tev par visu ir bail, par kredītiem, par naudu
Bail, ka neaizbrauc jumts, bailes no tumsas
Neracionāla mēroga, kā bēgot no pērkona suns
Bailes no augstuma, ka neuzausīs saule tur, kur austrumi
Un kompass aizvedīs uz akmeņlauztuvi
Paranoja, nesapratne, pamestība
Aklā tumsā rausta manas stīgas tā, kā klavesīna
Bailes būt tiesātam bez cerībām uz amnestiju
Bailes no paralīzes, un bail no kustības
Un... un bailes no pārmaiņām, bailes no rutīnas
Bailes no visa, reizē bailes nedabūt piķi un
Bailes no riska, bailes, ka vienā brīdī nepazūd viss
Lielākās bailes, kuras mūžā ir justas
Kā grēciniekam, kas bailēs tumsā lūdzās pie krusta
Ķermenī verdošas mutuļo tā, kā vulkānā dusmas
Elpot, elpot un atcerēties patiesību
Tumsa pagaisīs no rīta, vajadzīgs ir tikai brīdis pacietības
Pamale spīd, es apsolu – saule to sasniegs drīz
Rīta gaisma mums no zemes atkal liek kā asniem dīgt
Pēc trokšņa rūc mūsu motori klusu
Caur plakstiņiem es atkal jūtu plūstam fotonu dušu
Un to, kā saules staros lūst mūsu kokoni pušu

NĒ, MAN NAV BAIL

Baiļu ieskauti rīta gaismā iznākam mēs sniegbalti
Lāstus par trofejām nesot sev līdzi kā piespraudes
...Tev vēl nav bail?!

NĒ, MAN NAV BAIL

Mēs zinām, tā nebūs pēdējā reize
Miegā vai nomodā, atceries – šīs vēl spēlei nav beigas
Atpakaļceļā nedrīkst palaist garām pēdējo reisu

NĒ, MAN NAV BAIL

Es dzirdu: ausī čukst saule kā mūza
Lai nebaidāmies, jo lai cik daudz naktī ļaunuma būtu
Rīta gaismas kūļi vienmēr esot kaut kur aiz stūra
...vajag tikai

[Chorus]
Pagaidīt (pagaidīt!) ...un pēc brīža jau tas
Pāries, nē, man nav bail, jo tuvu jau ir rīts
...Es atstāšu to naktī, mēness un
Zvaigznes paņems to sev līdz
(pagaidīt!) ...un pēc brīža jau tas
Pāries, nē, man nav bail, jo tuvu jau ir rīts
...Es atstāšu to naktī, mēness un
Zvaigznes paņems to sev līdz
(pagaidīt!) ...un pēc brīža jau tas
Pāries, nē, man nav bail, jo tuvu jau ir rīts
...Es atstāšu to naktī, mēness un
Zvaigznes paņems to sev līdz
(PAGAIDĪT!) ...un pēc brīža jau tas
Pāries, nē, man nav bail, jo tuvu jau ir rīts
(PAGAIDĪT!) ...Es atstāšu to naktī