Atceries
Kad tevi ievainoju es
Kad atkal paršāvu pār strīpu
Tu esi vienīgā uz visas pasaules
Kas piedod manu stūrgalvību

Mums ceļš ir viens
Kas kopā ejams
Un arī viens mums krūtīs gaiss
Un neviens kalns nav nepārejams
Un nav pēdējais

Ja traucē neveiksmes kā ceļa vidū zars
Tev mana laime ir
Man tava
Kad galā vasara
Ir atkal pavasars
Mums tādu ziemu nemaz nava

Ja man
Ja vienam būtu jāiet
Bez savas armijas
Kā pazaudējies kājnieks

Tu mana tāfele un es tavs baltais krīts
Es meža strauts uz tavām akām
Viens otram esam mēs kā laimes satelīts
Kas riņķo nepaguris blakām