Uz mola starp kaijām, enkuriem un amēbām
Es stāvu ar viļņiem un cerībām nepiepildītām
Atdošu visu, kas krūtīs, neprasot pretī nekā
Tikai ceļavējš, ja pūtīs
Kaijas ņemiet mani līdzi, ja..

Debesis pret zemi, Tā vēl nav bijis, tēt!
Saule beidza spīdēt, mēness apmirdzēt
Zvaigznes pāri malām
Izlieto vairs nesasmelt...jā
Lai no jauna viss sāktos
Mums būs jāsāk no nekā

Turies man ciešāk
Mums mēness gaisma būs tilts
Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšā
Un, kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts
No sākuma līdz beigām visiem viens tilts

Laika arvien mazāk
Joprojām esmu gatavs atdot
Lai redzētu to, kas aiz svītras, kaut vēlāk nāktos nožēlot..
Un tas, ko es baidos pat vistumšākajos sapņos slēpt
Tagad stāv manā priekšā, un aicina man piederēt

Turies man ciešāk
Mums mēness gaisma būs tilts
Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšā
Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts
No sākuma līdz beigām visiem viens tilts, jā
Mēs atnācām un kāds aiziet
Tad mēs aiziesim un nāks cits
Un tā tam, tā tam būs griezties
Kamēr pasaule sev vēl tic

Mēs atnācām un kāds aiziet
Tad mēs aiziesim un nāks cits
Un tā tam, tā tam būs griezties
Kamēr pasaule sev vēl tic, jā

Turies man ciešāk
Mums mēness gaisma būs tilts
Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšā
Un, kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts
No sākuma līdz beigām visiem viens tilts

Uz mola starp kaijām, enkuriem un amēbām