Kamēr būšu dzīvs
Man acu priekšā rādās kāds vīrs
Tas stāv un sauc, un sauc vairāk kā skaļi

Vienaldzīgs tam viss
Kas bijis, būs un ir noticis
Man žēl, ka Dievs to redz un neliekas to manām

Kauns būs teikt
Ja melna krāsa dienu nāks sveikt
Šis stāsts ir par to, ka ir cilvēki bez ēnām

Kamēr kāds raud, kamēr mīl Jūs
Cilvēks bez ēnas vienmēr būs
Tā viņš iet
Tas ir cilvēks bez ēnas
Viņš jau sen vairs nekliedz
Viņa acis ir mēmas
Es jūtu tik daudz un vēl vairāk
Nekā prāts vien spējīgs tvert
Un es zinu, es zinu, ka tas ir tā

Tā viņš iet
Tas ir cilvēks bez ēnas
Viņš jau sen vairs nedzird
Viņa acis ir mēmas