Virs zemes daudz ir varmācības
Nu teic, kur izeju lai rod
Te atbilde ir tikai viena
Vajag visas rases sakrustot

Lai viena krāsa, viena mēle
Lai vienas tautas dziesmas skan
Lai papuass ir brālis sēlim
Bet beduīns lai tēvs ir man

Un nebūs tad vairs rasu naida
Un kari nebūtībā grims
Cik skaista pavērsies tad aina
Kad visi vienā krāsā dzims

Un nebūs tad vairs rasu naida
Un kari nebūtībā grims
Cik skaista pavērsies tad aina
Kad visi vienā krāsā dzims

Tad nebūs krievu, turku, dāņu
Būs visiem vienots minarets
Tad nebūs pat musulmaņu
Vien rasols liels un vinegrets

Un mongoļi tad jūras kuģos
Bet piebaldzēns pa stepi jās
Un arābi pie raudu mūra
Ar pašu Jahvi sarunās
Un nebūs tad vairs rasu naida
Un kari nebūtībā grims
Cik skaista pavērsies tad aina
Kad visi vienā krāsā dzims

Un nebūs tad vairs rasu naida
Un kari nebūtībā grims
Cik skaista pavērsies tad aina
Kad visi vienā krāsā dzims

Un ķīnieši tad kokles spēlēs
Un suņi ņaudēs, kaķi ries
Bet kubieši ar vēja dēli
Pa Rīgas jūras līci skries

Ja tomēr atradīsies tādas
Kas negribēs it visiem dot
Tad nākotnes un laimes vārdā
Diemžēl tās nāksies izvarot

Un nebūs tad vairs rasu naida
Un kari nebūtībā grims
Cik skaista pavērsies tad aina
Kad visi vienā krāsā dzims

Un nebūs tad vairs rasu naida
Un kari nebūtībā grims
Cik skaista pavērsies tad aina
Kad visi vienā krāsā dzims