[Intro: Kastrācija]
Man nav draugu
Un nekad nebūs
Jo nezinu, kā runāt ar cilvēkiem
Kas neskatās anime

[Chorus: Kastrācija]
Es zinu, tu gribi būt bēdīgs kā es
Bet tu nebūsi nekad tik bēdīgs kā es
Tev gribas būt bēdīgam, bet man ir tik daudz bēdu
Ka nezinu, kur tās nest

[Post-Chorus: Hartbreix]
Eks dē, eks dē
Kurš ir laimīgs? Es nē
Eks dē, eks dē
Man ir audzējs smadzenēs

[Verse 2: Hartbreix]
Jā, mans tētis dzīvo Anglijā, es dzīvoju bēdās
Man ir feet fetišs, ielaidīšu lodi sev pēdā
Tici man, es esmu laimīgs, bet es smaidu uz leju
Jo, ja tu domā pozitīvi, tevi dēvē par geju
Kāpēc mans spoguļattēls nekad nesmaida man pretī
Laikam tāpēc, ka es esmu atpalicis kretīns
Citi saka, labāk domā pozitīvāk, vecīt
Bet es nevaru to darīt, jo es esmu emo - pretīgs
Raudu tikai, kad es eju dušā
Mani augļi vienmēr svaigi, jo es riebjos pat mušām
Manu nākotni var nolasīt manā skropstu tušā
Nahuj pudeli, es savas bēdas gremdēju mucā
[Chorus: Kastrācija]
Es zinu, tu gribi būt bēdīgs kā es
Bet tu nebūsi nekad tik bēdīgs kā es
Tev gribas būt bēdīgam, bet man ir tik daudz bēdu
Ka nezinu, kur tās nest

[Post-Chorus: Hartbreix]
Eks dē, eks dē
Kurš ir laimīgs? Es nē
Eks dē, eks dē
Man ir audzējs smadzenēs