[Spoken: Hartbreix]
Es ļoti mīlu savu ģimeni
Es ļoti cienu savus vecvecākus
Mana vecāmāte man reiz sacīja:
"Uz cilvēkiem nav jāskatās pēc viņu izskata
Bet pēc tā, kas viņiem iekšā"
Kopš tās reizes, es vairs nespēju neredzēt cilvēku ārieni
Es neredzu ādas krāsas, sejas, tālus priekšmetus
Atceros, ka agrāk gāju sēņot ar opapu
Taču vienīgā sēne, ko atradu, bija viņa kāju sēnīte, jo nēsāju viņa apavus
Dažreiz mani draugi mani sauc ārā un man ir jāsaka, ka nevar, jo esmu noguris
Bet patiesībā bija jāmazgā savu omi
Mans mazais brālis reiz prasīja:
"Kas te smird?"
Un tad es parādīju uz savu omi un teicu: "Tas sapuvušais dārzenis"
Bet patiesībā tās bija manas pēdas
Kad man ir slinkums mazgāt rokas, es tās noslauku kaķī

Es ļoti cienu savus vecvecākus
Es ļoti mīlu savu ģimeni