[Verse 1: Hartbreix]
Viens, divi trīs, un
Sakustas zars, tāds kā sakuras zars
Tas ir kā signāls, signāls, es esmu tik bāls, tik bāls
Jo man trūkst metāls, metāls un pārtika bez sāls, bez sāls

Bronhiālā astma lika man saprast
Ka es esmu īpašs, septiņos no rīta
Pamostos no tā, ka ievilkt elpu nespēju
Nelietoju zāles, jo es savas plaušas testēju
Eksperimentu laika parādījās daudzi defekti
Un es galu galā pārvērtos par īstu pretekli
Tagad vienīgais, kas liek man smaidīt, ira anime
Un es nezinu, kur palikušas manas tabletes

[Verse 2: Kastrācija]
Esmu slims, esmu slims
Skolioze, man tā ir, no manām rīmēm tev C hepatīts
Kas tev nepatīk?
Kas tev nepatīk? (Kas tev nepatīk?)

Esmu knapi dzīvs, jo es esmu slims
Es guļu slimnīcā, palātā
Skatos tavā atspulgā, es redzu tevi, Nikolaj
Atgriezies, man piegriezies
Man trīsdesmit septiņi, mūsu bērni jau augstskolā
Sildītājs vairs nestrādā, kājas arī nestrādā
Esmu slims, esmu slims
[Verse 3: Hartbreix]
Citiem vajadzīga slava, palaistuves, piķis
Bet es tikai gribu elpot, tā kā visi citi
Gribēju būt stilīgs, bet es nezināju kā
Jo es mēģināju pīpēt, bet tas dedzināja, bāc
Atceros, kad man bija slikti, bet es negribēju teikt
Ka es esmu asmātiķis, tad jau labāk esmu beigts
Tagad priecājos par to, ka manas plaušas ir tik sliktas
Man ir ļoti labas ziņas, es vairs nelietošu viņas