Un ja nu kādreiz nozakāts
Un triekts, un lamāts tieku
Es apsēžos un uzrakstu
Vienu dziesmiņu par prieku

Par prieku sev es uzrakstu
Par savu paša prieku
Un no šīs savas dziesmiņas
Pats priecīgāks es tieku

Par prieku sev, par prieku tev
Un ļautiņiem par prieku
Ja grib, lai citi arī dzied
Jo kur lai es to lieku?
Jo kur lai es to lieku?

Jo nevajaga nemaz daudz
Kādreiz pavisam nieku
Lai uzrakstītu sev par prieku
Dziesmiņu par prieku

Un, ja nu arī tu kaut kā
To neatrodi lieku
Tu arī vari uzdziedāt
Šo dziesmiņu par prieku
Par prieku sev, par prieku tev
Un ļautiņiem par prieku
Ja grib, lai citi arī dzied
Jo kur lai es to lieku?
Jo kur lai es to lieku?

Jo kur lai es to lieku?

Jo kur lai es to lieku?