Dar, ko darīdams, teic, ko sacīdams
Vai uz katra soļa tev misējas
Misējas, misējas
Un viss mūžam iznāk otrādi
Jebšu negribot, jebšu tīšuprāt
Bet tie paši labākie nodomi
Vēl aizvien, vēl aizvien
Vēl aizvien tev vējā izsējas

Muļķe sirds tai nekad nekur nav gana
Mīlu to jo tikai mana mana ir šī muļķe sirds

Kur tu liksies tāds, viens pats pasaulē
Bet vai tādēļ tomēr vērts paļauties
Paļauties, paļauties
Jau tūlīt tev gaužām žēlabām
Neba pirmo reiz, neba pēdējo
Sirds par tevi izrādās stiprāka
Stiprāka, stiprāka
Un tev atliek tai vien pakļauties