Aiz loga vasara, bet tu arvien vēl mājās
Pie galda raksti ziemai vēstules
Un visa pasaule zied tavās gaišās acīs
Un gan jau kaut kur esmu arī es

Zied baltas ābeles, bet tev par to vienalga
Mirdz tev uz galda zeltīts augļu trauks
Bet dīvānā sēž pelēks lauku kaķis
Tavs vienīgais un uzticamais draugs

Aiz loga vasara, bet tu arvien vēl mājās
Tāds bezgalīgi melanholisks rīts
Un tas, kas notiks jau tūlīt, vai pēc mirkļa
Arvien, arvien vēl biezā miglā tīts

Es esmu tepat vien, starp tavu logu rūtīm
Tas saules stariņš, tikai paskaties...
Un sajutīsi, kā caur tavām krūtīm
Simt tūkstoš taureņu uz gaismu skries

Aiz loga vasara, bet tu arvien vēl mājās
Pie galda raksti ziemai vēstules
Un tā vakardiena, kas tavās acīs
Tā diena, kurā esmu arī es