Nāk sieva uzlikt puķīti
Uz sava vīra kapa
Nu beidzot viņas mūža lāsts
Ir mīlas cienīgs tapis

Un lielu muti nebrūķē
Un pillā nenāk mājās
Un lieks kā piektais ritenis
Vairs nemaisās pa kājām

Un nekrāpjas un nedzenas
Vairs pakaļ svešam bruncim
Nu beidzot viņai pieder vien
Tas alkatīgais runcis

Zeļ mauriņš, smaržo dievkociņš
Zied hortenzijas sārtās
Stāv kapakmenis pamatīgs
Ar viņu abu vārdiem

To laimi, kuru liegu sit
Bij sievai dzīves kopā
Nu beidzot nāves miegu sit
Ar atraitnību kopā

Un viņa nāk ar puķīti
Pie sava vīra kapa
Un paldies mīļam Dieviņam
Ka beidzies viss tik labi
Ka beidzies viss tik labi