Reiz kādā parkā zem ozola
Sēdēja vientuļš vīrs
Krekls pusgadsimtu balējis
Tomēr ir balts un tīrs

Garām pēc laimes iet meitenes
Rādot uz vīru - kas tas?
Vīrs paceļ acis un pasmaida
Viņš taču nav nekas

Bet neskati vīru no cepures
Cepuri var noņemt nost
Neskati vīru no cepures
Cepuri var noņemt nost

Ozola zarā sēž krauklis vecs
Šķiet, ka tam gadu jau simts
Lai jau tie zvirbuļi tālāk lec
Viņam tīk dienvidvējš rimts

Saskatās krauklis ar vīru tad
Mirklis un abi jau smej
Dzīvot par vēlu nav it nekad
Suns vēl ir dzīvs, kamēr rej