Ēzelīti mīļais, ēzelīti mans
Mugurā tev nasta, bet zem kakla zvans
Ēzelīti, zvaniņš – tas ir liktens tavs
Katram kaut kas jānes – ļoti smags un savs

Ēzelīša liktens ēzeliski raud
Ēzelīti piekrāpt ēzeliski draud
Ēzelītim nastu uzkrauj mugurā
Zvaniņš raud, bet lopiņš nenojauš nekā

Ī-ī-ī-ā, lopiņš nenojauš nekā
Ī-ī-ī-ā, lopiņš nenojauš nekā

Šodien ēzelītis, rīt jau tīģeris
Ai, cik ātri visu pārvērš liktenis
Šodien ēzelītis, nastu nesējs naivs
Rīt jau, rīt jau, rīt jau – rīt jau strīpainais

Zvaniņš raud, bet lopiņš, lopiņš spītīgais
Nes un nes un pats sev, pats sev liekas skaists
Satiku uz ielas ēzelīti es
Saki, nelaimīgais, ko tu šodien nes

Ī-ī-ī-ā, ko tu ko tu šodien nеs
Ī-ī-ī-ā, ko tu ko tu šodien nes
Ēzelītis dumjais acīs skatās man
Gan jau nеs tu arī – gan jau, gan jau, gan
Ēzelīti, zvaniņš, tas ir liktens tavs
Katram kaut kas jānes – tikpat svešs cik savs

Ī-ī-ī-ā, tikpat svešs un tikpat savs
Ī-ī-ī-ā, tikpat svešs un tikpat savs