[1. pants: Hotte]
Man ir gaļa, galdā steiki, tas nav gaļaks
Tīrs kā Ajax, prātā traipi, strādā maņas
Skrienu vagas, viņi kliedz: Ātrāk vajag
Trubā zvana, es zinu, pilsēta ir mana
Lieku veto, geto ieradies ir rektors
Ciets kā betons, Hotte beto, jo tu blefo
Svaigs no metro, cepu maizi, tas nav teflons
Repu skaita zemu tenors, bloku taisi, bumbo Lebrons
Morāls terors, otrais perons, gaidi, pienāks laiks
Nenosalsi iekšā vaiga, vajag, lai makā liekas skaitļi
Tiekās vēlāk, meklēšu es vietās laimi
Drūmi stāsti ielās, hūda dūmi manā vietā skaita
Es daru, jūs guļat
Tu heito, bļe, pull up
Es speru, jūs turat
Man grami, tev dvuļas
Jūti spiedienu
Zem svara liecies tu
Nav gana, xaņārs zvana, gaida, kad es pieskriešu
Parauj portālu, kā gaļa maļas orgāni
Sūtīs morgā, krūtīs ledus sirds formā
Ta tas ir normāli? Citā pusē nesaprot
Visu tavu nesam prom, skaties, ka tev neseko
Dosi mazo pirkstu, apēdīšu visu roku
Šito darot miršu, bet es tak kaut ko izštukošu
Gaismas starus izstaro bākugunis, pišu prom
Gārsu sieru skrienu, dūmi, ceļā žurkas situ nost
Paliek vēss, sirdi sažņaudz dzeloņdrāts
Pirms melot sāc, labāk tad jau padomā
Tavs hasls baro tārpus, mani skarbi dzīve māca
Netici nevienam, reizēm man pat melo prāts
Mājās nenonācu, acu zīles repā peldēs
Nerunā, ja nezini, labāk plostā nekā dzelmē
Melodrāma dzīve filmā, puisīt, tā nav Holivuda
Blokumāju kalnu grēda, puisīt, tā ir Zolitūde
[2. pants: xantikvariāts]
Tavas rīmes not hot enough, nedeg tā kā balkons, puis
No [ēdēm?] plaušās uzmetīsi salto, puis
Jo tu domā, esi labāks kāds esi, kad tev kuņģī alko, puis
Moška drusku jāiepis ir balto, puis?
Lai tu nāktu pie skaidra prāta, tu, mātes drāzēj
Virs sešu metru segas melni ziedi vāzēs pār tevi
Apglabāti laimes stāsti noslīkst nāves ēnā
Mikrorajona psihoterapeiti – zāles vēnā
Mājai deviņi stāvi, un tajos visos ar spirtu sāpes pārlej
Paģis smird pēc čurām, atkal guļ pie durvīm skārda vācēji
Pagājuši gadi, vēl joprojām nāsis ārstēju
Tā smaka paliek tur tāpat kā man uz prāta dālderi
Tāpat kā man uz prāta eiro, man ir lāde jāceļ
Sev reizēm pārmetu, kāpēc neizvēlējos prātīgāku ceļu
Es tikai tikko dabūju dvēseli, tikpat ātri pārdevu
Piedod, atvaino, uz piedošanu lūdzu tikai Jēzus fāteri
Es jēgu pārdzeru ar lētu vāveri
Lai visu veco aizmirstu un sāktu no jauna pildīt grēku vāceli
Grēku oligarhi, grēku arī graustu sīči
Bulvāros tie sapinušies, nelaiž vaļā naudas tīkli
Kaut uz brīdi aizvērt aci, likt uz auss tu slīpi nevari
Jo Rīgā neguļ, ceļ pie mutes traukus slīpi
Šņaucu krītu, un ar plaukstu svīdu komunalkā
Bet pāris gadus pēdas nesajūt vairs aukstu grīdu
Radiatori zem dēļiem un vēl kaudze līķu
Sēžam visu nakti kopā, gaidām austam rītu
Kad man tie apnīk, tad šķaidu stiklu, lauskas tīru
Izsalkumu remdēs, vienmēr noķers lauvas
Bija zaldāti no alvas lieti, sasit jūsu galvas mieti
Dauza pieri, jūsu galvaskausi trausli, nav tik cieti
Jā, jūs pārāk veci, kājas vājas, balsta spieķi
Algas diena, nahuj sūtu, jūsu sejās spļauju sieķi