Čikāgas piecīši
Saules josta
Nogriez televīziju, mīļo māmulīt
Nāc man labāk tautas dziesmas pamācīt
Uzkar telefonu, mīļo māmulīt
Nāc man labāk tautas dejas parādīt
Prieks būs vecaimātei redzēt, ko tu var
Prieks būs vecamtēvam, kurš dieva laukos ar

Dziedi, mazais letiņ, dzīvē soļodams
Pāri visām bēdām soļo dziedādams
Dejo, mazais letiņ, dzīvē griezdamies
Cauri visām likstām dejo smiedamies

Dziedi tik un dejo, to darīt nepagurst
Tūkstoš gadu dejots, vēl tūkstots jādejo
Dziedi tik un dejo, to darīt nepagurst
Tūkstoš gadu dejots, vēl tūkstots jādejo

Tā kā tautas tērpam zili sārts un mēļš
Tikpat krāšņi vijas tautas dziesmas ceļš
Skalu uguns gaismā rijas klonā sēts
Cauri gadu simtiem sirdīs izaug lēkts
Dziesmā aiziet vakars, dejā pienāk rīts
Zābak' zolēm pielīp visas tautas spīts

Dejo, mazais letiņ, kāju grīdā sper
Tiem, kas aizsnaudušies, acis vaļā ver
Dziedi, mazais letiņ, dūri galdā triec
Rīgas pilī kausiem galdos dejot liec
Dziedi tik un dejo vienalga kad un kur
Tās ir saules jostas, kas mūs kopā tur
Dziedi tik un dejo vienalga kad un kur
Tās ir saules jostas, kas mūs kopā tur