Liepas satumst, lapās apklust vēji
Savāds gurdums zāli lejup māc
Un tu atkal šodien nevarēji
Atnāk šurp, kā bija norunāts

Kamdēļ teikt un smaidot solīt klusi
Ka tu nāksi tad, kad saule riet
Ja tu zini, ka uz citu pusi
Gribas tev tai pašā brīdī iet?

Laikam tīk tā doma tev un jūta
Ka es mokos, tevi gaidot viens
Kamēr vējš pār zemi nakti sūta
Tumsā pazūd ceļu baltais piens

Kā lai zin, varbūt tā arī ir labi
Ka te sēžu skumjš un vientulīgs
Mani draugi tagad – ceļa stabi
Nakts un klusums, klusums brīnišķīgs

Liepas satumst, lapās apklust vēji
Savāds gurdums zāli lejup māc
Un tu atkal šodien nevarēji
Atnāk šurp, kā bija norunāts