Skatos uz citiem, zinot, kāds Es nevēlos būt
Ticu tikai sev un laikam, jo tas nemelo mums
Es būtu cits bez Dillas, Dooma, Methoda, Wu
Bet taisu savu un Es nekad nebūšu Tu
Es nelūdzu mukt, bet pēc gadiem maz kas neaiziet prom
Sirdī vērtība ne kabatās, un vajag neaizmirst to
Betona blokos pazust Rīgā vakaros patīk
Kā Salvadors Dalī pie bīta, līdz Es pamodos no rīta
Līdzās flakoniem uz grīdas. Viens, bez sapņiem makā
Klusē Dievs, un tikai atmiņas vēl paliek blakām
Dvēsele haosā kā tad, ja būtu pohas
Bet Es zinu, kur man atgriezties, to paziņo tatoo uz rokas
Es bieži klīstu viens, bieži nīstu dienas
Bieži nīkstu sienās, četros kvadrātmetros
Čiekurkalna čiekuri un pantā Necro
Jaucot burvju eliksīrus, cits gan tā neprot

Viss būs tāpat
Jo, ja viss būtu citādi, tad viss tieši tāpat būtu
Viss būs tāpat

[outro]