Es neesmu redzējis, ka Tu būtu pielicis pirkstu
Manai kultūrai. Sūda ķēde, piedirstas bikses
Un Wu drēbes — tas ir sūds, tās ir pierastas fiškas...
Kur paliek pacani, kas ieraksta diskus? Kur paliek relīzes
Un visi, kuriem hiphops — tas ir ierastais ritms? (Hm?)
He, es zinu, ka es raudu par to bieži
Jo man liekas, lai ko mainītu, vajag daudz par to bliezt;
Un ko man darīt labāk — turēt zobos kaulu, vai to sviest, ko...? Un ir tās tendences, kas greizas liekas
Tas nav gangsta reps, lai es teiktu, ka tās ir fake dziesmas... Bet tās ir fake dziesmas! Jo Tu melo pat tad
Kad saki, ka dzīvo to visu, tev vajag beigt bliezt!
Un tās sejas, kurās redzu — pacani lepni jūtas
Par to, ka viņu vārdus paceļ... pazemes rap sūds?
Pavirši teksti uz youtube bīta sagrūsti...
Tu sadirs tā repu un kultūra slīkst, pazūdi
Viss. Un drusku bijības pret fāteriem
Tava ļečīšana ir kā ārstēt slimības ar plāksteriem!
Reperi pavelkās, kad patīk plūsma. Iečeko šito:
Jā, es pārstāvu to pagrīdes sūdu, pie miķa
Klāt tā, ka statīvi lūst, plēšu dirsas tā kā
Papīra tūtas, kartona paciki no Latvijas mūk
Es laikam vienīgais turpinu celt te latiņas, sūtu
Ko klasisku un jūtu, ka pārējais viss atmiņas būs...
(viens...) Jā, tā ir tā lieta, kas man rūp, es
Saku, ka es to dzīvoju, un bieži tas skan stulbi, jo
Tas, kā es to redzu, ķipa, emsijaprāt
Tu redzi sevi hiphopā, ja diski bembī ir pāris; es neesmu Jauns, es jau sen biju tāds, ja Tu to nezināji
Tad hiphops Tev ir kā Bembija māte: miris
Un kas tas nomirs īsti? Nesaki "drīz"
Tas ir dzīvs, kamēr es esmu dzīvs; vārds
