Tas ir ceļš pāri
Kauliem, pa ko mana dzīve iet...
Drīz viss, dēļ kā es dzīvoju, mani pametīs vienu...!
Es cenšos nedomāt par to, kad man ir brīvdiena...
Labi, nāc, tikai neaizmirsti paņemt līdzi ziedus
Jo tu tur atradīsi, kur tos ziedus nolikt. Staigājot gar
Kapiem, lēnām mostas sentiments un silda atmiņas, un
Iesim tagad piesēst mēs uz soliņa...
Tu neesi te bijis sen, kas ar šo vietu notika?
Zemē iegrimuši kapakmeņi, krusti, liekas
Vēlēna pulsē, vietām kaut kas zem zemes kustas...
Zem kājām tik daudz vilšanās un nodevību, dusmu!
Dubļu slāpētām balsīm atbildu ar nodevīgu klusumu...
Šeit guļ tas, dēļ kā es modos no rīta
Sviedri un asinis, ko toreiz lēju, dodot tam dzīvību
Solīju nepamest, lai viņus visus nodotu drīz
Es esmu pusnaktī kapos, kur atkal noroku līķi!!...

[Piedziedājums]
Nelieciet man jūs atkal nodot, jo
Vēl ir par agru, lai jūs dotos prom
Tas, kas deva gaismu, nozog to...
Kapsētā jaunu kapu rok, rok, rok, [kāpēc]
Kapsētā jaunu kapu rok, rok, rok, [kāpēc]
Kapsētā jaunu kapu rok, rok, rok
Kad viens ir gatavs, blakām otro rok! [kāpēc]
...Kapsētā jaunu kapu rok
Kad darbā
Ieliek daļu sevis, kur tā paliek?
Kur paliek dvēsele, kad spēlē klusumā tu klavieres
Un nav neviena klāt, kas tobrīd justu kā tā atdziest
Un nav neviena klāt, kuru tas uzrunā kā pravieši?
Kur paliek visas nedzimušās dziesmas un stāsti
Kas nav ar mums, jo visas pirmslaicīgi tiekas ar nāvi?
Vai tām nav savas paradīzes, sava Dieva un Sātana?
Zini, ja būtu, tad man nebūtu šeit iemesla nākt...
Jo tagad visi mani nedzimušie bērni pūst zemē!!
Jūs dzirdat manu balsi?! Man ir prieks jūs redzēt!!!
Man nebūtu jāstāsta, ka man sāp jūs zaudēt
Kamēr jūsu brāļu līķi sētā krājas tupi kaudzēs!!
...Es par to raudu katru nakti...
Skatoties tukšumā, roku jaunu masu kapu...
Staigājot gar cerībām, kuras ir klusi aizmirstas
Klausoties tajā, kā zārku vākiem virsū laiks birst
Naktī dziedu:

[Piedziedājums x2]