[Verse 1]
Pūlim ir slikta gaume, tas nāk par sliktu žanram
Un katrs Antiņš kāpj uz scēnas tā, kā stikla kalnā
Man bija nospļauties, tik bieži rīkle kļuva sausa
Bet būt vai nebūt atbildēs emsiju galvaskausi
Es jūtos iedvesmots, jo redzu, kā jūs darāt un kā nedarīt
Man šķiļas uguns, nevis piena zobi
Mums nav pa ceļam, jo es nešņauču, es redzu visu
Ja reps ir miris, tad pēc manis tas būs Jēzus Kristus (Āmen)
Bez narkotikām, jā, bet vienmēr uz strīpas (o-ou)
Ta kā Merilas vīrs (o-ou)
Tuvāk pie saknēm tā, kā ķirelis vai līķu maisi
Bet vecums tūlīt panāks Kirilicas zīmju skaitu
Ja gribat apglabāt, tad ceļat piramīdu
Katrs spēlētajs te zina, ka es esmu cita līga
Man ir trakas izdarības, metos cīņā tā kā Hanibāls
Dievs esot miris, nē, ar mani viss ir kārtībā

[Chorus x2]
Es metu vārdus un tie pārvēršas par lavīnu
Es metu vārdus un tie pārvēršas par lavīnu
Pārņemu vadību
Es metu vārdus un tie pārvēršas par lavīnu

[Verse 2]
Padod man miķi, man joprojām ir, ko teikt
Šeit sensejs, emsijs pakāpē, hiphopa Einšteins
Veiksmei neticu, reps uzlādē kā žeņšeņs
Fair play, attieksme un tumbas kūp kā geizers
Suka, es izdarīšu to vēl n-reižu
Pagātne, beksteidžs, krustu nesu kā Kreiči
Nelabvēļi aiz muguras, it kā savīti astē
Repu izglābs divi vārdi, man tie rakstīti pasē
Pieņemu visu, es nāku
Un kad esmu ēkā, tā ir ieņemta pils, man saka:
“Ja tu beigtu repot, tas būtu super”
Ienaidnieki, ja es beigšu, tad tikai Jums mutē
Jūs varat cerēt ka es esmu tikai pagātnes vārds
Cerība mirst pēdējā, es jūsējai atnesu zārku
Repu lasu kā Bībeli, brienu dziļāk svešos ūdeņos
Un paceļu līmeni, ko
[Chorus x2]
Es metu vārdus un tie pārvēršas par lavīnu
Es metu vārdus un tie pārvēršas par lavīnu
Pārņemu vadību
Es metu vārdus un tie pārvēršas par lavīnu