[1. pants: Edžons]
Manas gaitas neparedzamas, redzu to, kas tev nav redzams
Neredzamās melodijās, nedzirdētās filmās ejam
Un es pazūdu ar tumsu, redzu izplūdušās sejās
To, ka laika vairs nav daudz, siltums gaida tikai lejā
Manā atmiņā ir bildes simts, manā pagalmā vilki smilkst
Es šodien jūtos uz simts no simts
Tavas ambīcijas mirst
(Tur, kur dzimst mans stils) Tur, kur dzimst mūsu stils
Manas pirmās rētas – tas ir mans pirmais spēks
Spļāviens okeānā, neticēju, ka tas ir tā vērts (tas ir tā vērts)
Tu neticēji, bet tā ir (bet tā ir, bet tā ir)
Tu neticēji, bet tā ir, jā

[Piedziedājums: Edžons]
Tu manā sejā lūdzu paskaties, draugs
Man vairāk nav
Tas struggle, ko es dzīvoju, pārgāja jau
Vai tiešām esmu palicis ass pārāk daudz?
Tu manā sejā lūdzu paskaties, draugs
Man vairāk nav
Tas struggle, ko es dzīvoju, pārgāja jau
Vai tiešām esmu palicis ass pārāk daudz?

[2. pants: EikshO]
Mēs esam neparedzami nevis sekli
Ar pirmo reizi klausoties šo treku tu tam neuzliksi back'us
Mēs liekam punktu treknu tukšām runām, ko šie nes mums
Košās krāsās, bet tas craps ir. Nu, kur nonākuši rep suņi?
Sieviešu drēbes plauktus spiež, nē
Tu mani nemeklē, tu saprast mani spēs
Kurš tev man atņemt nulli, kad guli un turpini tādā garā
Kamēr mēs ar biedriem sakārtojam lietas Krastā
Nav jāzīmējas visiem, tādēļ arī tas vēl pastāv
Divi K karogs allaž brīvi plīvo mastā
Pirmā kvalitāte, tad te kvantitāte
Ja nu gadījumā kāds vēl nezināja
Viens no otra mācāmies būt nelokāmi
Savos uzskatos, neskatoties ne uz ko
Savos apavos jānoiet būs mūžs
[Piedziedājums: Edžons]
Tu manā sejā lūdzu paskaties, draugs
Man vairāk nav
Tas struggle, ko es dzīvoju, pārgāja jau
Vai tiešām esmu palicis ass pārāk daudz?
Tu manā sejā lūdzu paskaties, draugs
Man vairāk nav
Tas struggle, ko es dzīvoju, pārgāja jau
Vai tiešām esmu palicis ass pārāk daudz?

[Interlūdija: Cepums]
Jums te augstas prasības ir

[3. pants: Cepums]
Liekas, ka tā dzīve nedod tev pilnīgi neko
Nepildi nevienu, nevis dažus lūgumus, retos
Zini, ka šo faktu daudzi to lieliski saprot
Ka šādus murgus visu nakti nav iespējams sapņot
Ja es jums stāstu, ka tā būs, tad tam jābūt
Kad beidzot spīdēs saule tajos stūros, kas bija drūmi
Ja ilgi neskatīsies acīs, tad tie sāks pūt
Tā skrienot dienas rutīnā pat nepamani jūru
Dzīvi savu pilnīgi mierīgā vibe'ā mauc
Zini, man nav tādu, kas to mierīgā manierē jauc
Ir tikai daži, kurus par savējiem sauc
Un novēlu, lai cienīgā vecumā aiziet ļaudis
Es tagad zinu, kas tie tādi manā dzīvē ir
Cilvēkiem, kam nevajag vispār neko nekad pierādīt
Ar tiem es vienmēr brīvi jūtos gandrīz visā
Lielas lietas gatavs uzsākt, gatavs vienmēr atbalstīt