I –
Es nepīpēju, jo es neņemu mutē
Mani izsist no sliedēm – kā vārīt pelmeņus upē
Ar manu stāvu var kaut debesis stutēt
Neesmu Dons, bet repā vari dēvēt par krusttēvu
Pančs seko pančam – viņi retvīto viens otru viegli
Mans reps ir destilēts uguns bez tuftas. Griež zobus tie
Pret kuriem – grozi kā gribi – man nav ne drusciņas cieņas
Mans reps ir skudru pūznis. Kāpēc? – Jo skudriņas skrien
Flovs ir tik karsts – es uz tā cepu sev omleti
Sešpadsmit rindas tāpat, kā atņemt reperim konfekti –
Viegli, nu, vismaz man. Skaitu, it kā balss būtu trompete
Hip-hopā jābūt kādam, kas par to runāt ir kompetents. – Es
Klausītājiem mutes vaļā, it kā krāsotu skropstas
Nevajag stroķi man, lai pūlis paceltu rokas
Rīmes, ritms un plūsma – tie ir trīs Daukas laivā
Forma vienmēr ir mīkla – aiz tās ir kaut kas vairāk

Zahar!
Zahar!

MC, nevis atsaldēts tīnis
Kam acis sarkanas tā kā salatēva ģīmis
Lai būvētu pasauli, vajag alfabēta zīmes
Un mēs laupām jūsu sirdis, it kā balzamētu līķus
●

II – Idus Abra
Tas ir tas jaunais Abra ar jauno stafu
Negrasos pasē mainīt vārdu, jo, brāl’, esmu es pats
Pārspēt plānā tos, kas gatavi tekstos ieguldīt darbu
Lai pacelt sanāk kopā pamatus, kas ierakti smagi
Tu dēvēt vari sevi, kā vien vēlies, – prikols vai true
Bet nevari mani piespiest klausīties, ja nejūtu to sūdu
Protams, var sacīt: “Viss ir relatīvs, un katram savs.” – Cool
Vien zini, – hamburgers nekad nekļūs par tiramisu
Istabā mūsu ir simts, bet pāris ļaudis skaļi plosās;
Tā aiz trokšņa, ko dzirdu, jūtos gandrīz kā pamatskolā;
Diezgan droši to zinu, ka saprātīgāk ir stumt nostāk
Un spēt dot no sirds, lai labāka mūzika nonāk
Līdz galamērķim, ne tikai uz brīdi un prom
Prast atrast sevi, klausīt kaut Radio 3, ja tā top
Kaudze jaunu ideju, kuras pēc tam var ievirzīt otas
Uzsvars uz katra centru, par to arī nestrīdos, jo
Nepretendēju būt strīts, mana bērnība bija pagalms
Starp Ozolnieku daudzstāvu mājām, kas blakus sakrautas
Jau tā par daudz cilvēku zem maskām tēlo paraugus
Kamēr to galvenais mērķis – citu padarīt par augu
No kura slaukt ārā naudu. Dārzā naudas koki aug
Kamēr risks par daudz atļaut katram izlemt to, kam ticēt, draud
Ar sistēmas sabrukšanu, līdz tās vietā nāks jauna
Viss iet uz riņķi, bet es atstāšu tekstus uz apļa malas
●

Zahar!
Zahar!

MC, nevis atsaldēts tīnis
Kam acis sarkanas tā kā salatēva ģīmis
Lai būvētu pasauli, vajag alfabēta zīmes
Un mēs laupām jūsu sirdis, it kā balzamētu līķus

●

III – ansis
Es attaisīju Dirty Deal’ā vaļā zip-loc maisu
Un pēc tam tirgoju to ebay’ā kā hip-hop gaisu
Netīrās cilpas, paaugstināts hip-hop mikrobu skaits
Tik skābi ģīmji, kad ienāku telpā citronsvaigs!
Tikko no Pārdaugavas ar jaunu slengu no krasta
Balts čalis ar melnu plūsmu tā kā Ventu no naftas
Kurā savu haltūrista plostu nenoenkuros katrs
Tu ņem no manis piemēru? Un es tavā vietā arī ņemtu to pašu…
Bet cik mēs esam pretēji? – Man tam ir par īsu laiks…
Karoče… ja tu esi west-side’s, es esmu east-side’s
Tu esi sintētiskā vilna?… Es esmu ĪSTAS aitas
Uz tevi mamma izraksta zīmi? Es esmu īsts AIDS
PKI arī kā ex-kliķe ir diezgan cieta kliķe
Kāda kliķe apšaubīja to, un tāpēc cieta kliķe
Tev nenāk smiekli vis, kad nahuj brauc uz vietu citu
Lai turpmāko karjeru mācītos, kā repot lietuviski
Šeit vairāk rīmju ir nekā pa visu tavu dzīvi
Pietiekami īsts, lai teiktu, ka šis nav mīts
Mans stils ir tik tīrs kā izslaucīts
Tas sūds ir tā kā striptīzs, jo pist nav brīv’
(Nepis sūdu!) Tikai nemēģini nomelnot ansi
Un nekāp ringā, ja vēl nevari pat nolendot panču
Es eju uz 100, ar visu kladi gatavs nolēkt no Vanšu tilta
Un atstāt krāteri vietā, kur nometu šo pantu