[1. pants, AKE:]
Pilsētā panika, kur bērni palika?
No tiem ielas tīras kā priekš NATO samita
Saldumu fabrikas, skolas bankrotēja
Nebija vairs neviens, kas pēdas sadzīt spēja
Pēdējais ko manīja, tie it kā rečitēja
Uzbāzīgi demonstrēja neesošas spējas
Kamēr modes lieta kļuva mīšana pret vēju
Taisnība, kas neeksistē, visus sadzirdēja
Kultūra bez kuras būtu masu pašnāvības
Bez vecuma limita rij bez apetītes
Lipīgs ir veids kā domas izsakām
Katram skolniekam pa mikrofonam
Ja kuces pirktu tekstus, to izmantotu
Par sešpadsmit taktīm aiz vaiga sabarotu
Lāzeri tāpēc devās apvārdot liriku
Lai studē fiziku, aizmirst par cinismu
Apvārdotos vārdus, mazais, nevajag aiztikt
Vakarā var sanākt reizi pēdējo aizmigt
Bet ja jūt, ka īsti bez strīda paliks dzīvi
Ja tā būtu patiesība, neriskētu mīšļi

[2. pants, ansis:]
Es nesludinu pārmērības, bet nesu līdzsvaru
Un tur, kur cep tos bītus, tu satiksi pie plīts mani
Un kad hiphopa bērnu garabrāļi piezogas
Ķeru mikrofonu tik fiksi, ka sadragāju priekšzobus
Šī pasaule mūs nozaga, bet mēs varam tai piedot
Visi tiе santīmi būtu kādai adatai ziedoti
Dzīve ir viena un man tās palika žēl
Plīvo aizkari, kad vеcāki meklē panikā dēlu
Mēs augšā palikām vēlu
Ar skatu dziļā rīklē tam kas aprij viegli mani kā ēnu
Tagad dienas pie cilpas, nakts pie takts
Šahs un mats, slīkstot bļauju tiem, kas pie krēsla
Dūņu mūžamežs, tarkšķ nervu atsperes kā jūrnieki
Es gāju tam cauri kā Kaspers caur mūriem
Es vienmēr esmu bijis viens un man tas palīdz
Jo ciki parāva vilku, tik daļās tik mantās tika mantas dalīts
Es izbēgu no komforta uz augstās ielas
Pie rokas mikrofons galapunkts Lauztās priedes
Es miegā meklēju zeltu, bet modināja balsis
Vīri visas manas mājas ir Aizspogulāja valstība
[3. pants, Edavārdi:]
Labāk aizmirsti dzertuves mīnusus
Hiphops ir īstais Bermudu trīsstūris
Radot atkarību no Premjera bīta un
Nodirsts saglabā Lemberga sīkstumu
Tāpēc iesācējiem sanāk grūtības
Saprast, ka tiem bieži sanāk sūdīgi
Pārāk jūtīgi, tikai garā būdīgi
Tiek atskaņu un punktu karā sūtīti
Pēc pāris gadiem visi liekas gar zemi
Jo gaidīja ko vairāk nekā prieku par sevi
Reps ir pilsēta, kur ir sabraukti kaķi
Un viņu līķi ir jūsu salauztie sapņi
Tu vari kā tas Edips paļauties akli
Šo mazo strupceļu jaucot ar trasi
Hiphops zog bērnus, mūžīgi vajā
Bēgļu nākotne, tur aiz rūtīm un badā
To atpakaļ kā mafija sūtīs pa daļām
Šī lieta ir vampīrs, kas slēpjas uz skapja
Bet man vienalga pat, kad mēdas uz katra
Stūra par to, ka man ir rētas uz kakla

[4. pants, Skutelis:]
Pilsētā panika – Azazello izbēdzis
Lāzeri satikti, viņi uzlauza slēdzi
Mēs ejam ieņemt Bastīliju kā narkomānu attieksme
Mums palīdzēja valkīrs Krauklis, tiesai atliekas
Jums kā kolizejā vajag tikai maizi un izpriecas
Mūsu Odiseja spītīgi iet uz frāzēm, kas izlietas
Tām savas metam pretī, jo izlikties ir pretīgi
Mēdz teikt, ka mēs esam kretīni, to teikt nav lieki, vecīt
Tavs lielākais sapnis ir uzspēlēt kariņu?
Mans uzcept keksiņus pie Egila Zariņa
Ja Azazello nepīpē, viņš griež ausis kā Van Gogs
Lai nomierinātu, uzlieciet roku un hiphopu
Ovācijas, tā teikt, ir te pilna etvija
Mana alga būs [sensācija, Made in Latvia!]
Šoks ar tēviem, kad esmu potenciāls znots
Ja es nepatīku, tev ir menstruācijas posms