Atvainojiet, minūti timeouts tas nekas, ja tagad palūdzu
Piedošanu par lietam, kas vēl nav notikušas
Salūts krāso fonā debesis un es uz viņa turos
Uz milzu skatuvēm raidījumos tiešraidē nezin kuros
Un zem pūkainas kažoka kapuces es redzu kā cilvēki mani vēro
Es savu pieri sedzu, lai izskatītos kā agrāk
Brīžiem noskumis, brīžiem dusmīgs
Vienmēr akli kustīgs it kā gaidot, kad uzdīgs
Mani darba augļi, kurus it kā būtu gaidījis
Es paeju tālāk kārtējam foto neuzsmaidījis
Un sapratis, cik nogrimis es esmu zemu
Paātrinu gaitu, saku pie sevis pārskaitīt jaunu
Raiti un skanīgi piedziedājumi
Un vecās rīmes paralēli un dabuju pa galvu kā ar dēli
Es esmu kluvis tāds kādus es ienīdu agrāk tas par kuru smējos
Garīgi sapuvis iegrimis viedokļos vakarējos
Secinu, ka es kā hiphop vecis koncentrējos
Tagad tīri tik uz publicitati un peļņu aizsedejos
Tad uz bеņķa kādā tumšā kaktā domāju tobrīd
Ka sevi un dažiem citiem еsmu miris, cik grūti norīt
Palika tik slikti, tad drusku labāk, jo konstatēju, ka sidrsapziņa darbojās
Agrāk gāju es pret vēju tagad i' necerēju, jo menedžeris neļauj
Ja neklausīs, tiesā visu paņems un pa ceļam te jau norauj viņš man pamatīgu kumosu
Nostāda klusībā šo lādi, viņš nav populārs kā es, šarlatāns un kroplis
Es esmu aiz restēm tagad nonācis, kas kave manu izpausmi, kas to būtu domājis
Novācu es vecos robežstabus dažus labus draugus zaudēju un tagad ir jānožēlo
Agrāk man neaplaudēja tik skaļi un skanīgi kā tagad iekš lielā tirgus
Bet tagad savu mākslu dzenu es kā darba zirgs
Es esmu kļūdījies, es neturējos pretī iegribām, kas kairināja prātu ar domām mierīgām
Mēs kādreiz iegrimām muļķībās un par tām nosmīnējām kā viņu prasmes izzūd kā šķīst cukurs karstā tējā
Bet mani mulķības sagrāba un nu es esmu tajās
Gaidu nu kad galīgi sajās vēl pēdējajās dienās īstās mantās lokā
Es slikti jutos it kā kādu nodotu it ka pamestu visus labos krutos patīkamos aspektus, ko šitā manta vispār iedod
Nu tagad esmu visus pievīlis, klausītāj piedod
Ja nu kādreiz tā notiek kā tapa stāstīts pirmā pantā
Ja ansis sāka skaitīt veidā interesantā brauc citā mantā dziļi iekšā
Tad mani iepļaukājiet, ja vajag sitiet, ja es saku, ka man tur ir jāiet
Nelaidiet tālāk, piesieniet kā odiseju pie masta
Un tad es būšu vienmēr īstās lietas kalps
Nasta nav tagad nekāda jānes tā ir jānes citiem
Kas iekrituši šajos tīklos un ar prātu šitiem ir kā narkomāniem
Kam doza ir pie sāniem, kam nav tagadnes, ir tikai būtība iekš plāniem
Patika to darīt un visi ir citi kuri atbalsta, bet tā iepin no hiphopa tikai atbalss
Sūdu karaļvalsts kas iededzina ripās zīmi un tādējādi tu tur esi pielīmēts kā ar superlīmi
Es esmu ar abām rokām tagad šite pat kur ir mazāk dolāru, latu un bēdīgu skatu

Ja nu kādreiz kaut kas tāds notiks, piedodiet man
Tas vairs nebūšu es, nu ko
Nāciet un paņemiet mani ja varat
Gan jau kādreiz satiksimies
Es nekur neiešu, es būšu tepat, vai es lielas vai es mazas skatuves