[intro]
PKI, PKI, Oriole ir uz bīta
Un tas ir unikāli

[1. pants: Eliots]
Slēpjiet savas rīmju klades, slēpjiet savas lapiņas
MP3 dīdžeji slēpiet savas matricas
Skandināvju rastamani slēpiet savas lakricas
Slēpiet savas actiņas, slēpiet savas paciņas, slēpiet savas caciņas

Te PKI ir uz āderes
Eliots ir nogribējies nekārdiniet fāteri
Un nekāp viņa vāģi
Ja tu nepārzini pālī

To, ka šobrīd esi vaļīgāka nekā viņa ādiņa
Ar nekoptāku vāverīti nekā viņa bārdiņa
Neko nevar darīt viņa netā bija kā bārbija
Kāpēc es mūždien esmu vulgārs kā jūrnieki

Man trūkst pāris uzgriežņi kā bulgāru lūžņiem
Dacia Logan

Man vajag paciņu prozaku
Un vietu centrāltirgū, kur es vāktu latiņus kožakam
No kuriem puse jāatdod būtu mafijas čomakam
Te Eliots, salutējiet Latvijas Boratam
[2. pants: Edavārdi]
Es turu pilteni ar kalmāra pirkstiem
Bīts smērē kā ejot baltā uz dirt'iem
Te džeki formā kā Valkā pie tiltiem
Bet ticu sev, ejot laukā pie vilkiem

Es sēžu krēslā kā pāvests
Pluss un mīnuss plūst manās vēnās kā gāzes
Šie teksti tēmā kā frāzes
Lieku cenu visam, kas ir tavā ēkā kā tāmes

Reti, kad ar skillu arī peļņa sakrīt
Bet uz visu neskatos ar leļļu acīm
Dzīve tāda - ja tev ir ļipa, tad baida
Noķer mani pie tā miķa ar smaidu

Meklē tēmu savās literatūrās
Es skatos uz hiphopu ar Hitlera ūsām
Nepazūdu, ja to ir grūti iekarot
Mana baikas krāsa ir pūlim pieskaņota

[piedz: Skutelis] x4
Cieni stilu če!
Jo tas ir unikāli
Mēs jau gadiem turam īstu
Un tam nav dublikātu
[3. pants: ansis]
No Arkādijas puses dzirdu basus
Pirms gadiem tajā parkā bija kluss
Valdu spēku, valdu valodu
Puika būtu skaists, ja rīmes spētu mani barot

Šite PKI, krematorijs
Te ir pilsēta, kur reperi sēž uz demagoģijas
Bandanas sprakšķ kā šīferi
Es gribu, lai dzird, lai šito sūdu lasa kā bībeli

Tu dzirdi, neies cauri prikoli tādi
Te kā smejies, tauta ir minoritāte un ķipa
Un visi, ķipa, raksta
Ķipa ļoti patīk pašiem un ķipa traks (ne-e)

Tā tās lietas neiet cauri, gribat fame
Gribat vispār dabūt lietas ņemiet naudu (ka-čing)
Te nejūt ausīs īstus vārdus
Sētas puikas saskata te guļam caurspīdīgus zārkus

[4. pants: Skutelis]
Man nav bailes paskatīties acīs savām kļūdām
Toties tagad tas ir fenomens un savāc tūdaļ
Šo jumtu nonesošo stafu betona blokos
Ar bumbu saturošu masu nedodas rokās
Citiem bez cimdiem karsts kā Jāņi Kenijā
Žēl, ka pazudāt un līdzās brāļi nebijāt
Es gāju tālāk, mans ceļš ir repā likts
PKI, cieņa, spēks, skillu, nekā cita

Dzīve sūds, draud ar policijas reidu
Un kamēr viņi atbrauks, vajag novilkt viņas kleitu
Es domāju, tu domā, ka tu zini, ko es domāju, bet īstenībā mistika
Bet īstenībā tavai sirdsapziņai zobi izsisti

Tā laiza tevi, bet tai vajadzētu grauzt
Par zvaigzni sevi daudziem nevajadzētu saukt
Ja izdod savu stafu, tad dari to bez fātera
Ārdos visos končos kā Madisson pa Square garden

[piedz: Skutelis] x4
Cieni stilu če!
Jo tas ir unikāli
Mēs jau gadiem turam īstu
Un tam nav dublikātu

[5. pants: Edavārdi]
Joprojām pie galda, kur līdu uz līmeni
Tās idejas trakas, šīs rīmes ir dīzelis
Piedāvāju atšķirt Rīgu no Rīdzenes
Uz grīdas ir šīberis, jo nonesam jumtus

Pazemē, to Youtube tev rādīs
Sameklē mani kādā kultūras slānī
Tekstus drukājot lokot mēli
Slims ar to, printeris ir nost no ķēdes

Uģis rada bītus ar sienāža kājām (veci)
Dodu vārdu savām sienām un mājām (redzi)
Smadzenes asiņos kā nariki mirs
Plūdīs pelēkā viela, tā es palikšu sirms

Teksti pulsē ritmā tā it kā kladei ir sirds
Tikai fake atskatījās, kad es pateicu dirst
Ir viena lieta, ko es pamanu vot
Kad tu iedomājies sevi, kad es pasaku lohs

Krekls mugurā ir vecs un baiss
Bet tas mani nepiš, mans 'es' ir svaigs
Tu jau zini, sakot 'N***a Rīgā'
Kļūsi baltāks, kāp manās mini mīnās

Man ir klusa daba tā kā lini vīnā
Labi taisīt ir minimums kā divi dīlā
Es gribu drīz būt pat RZA līgā
Bet jo augstāk, jo mazāk vietas kā piramīdās