Edavārdi
Mani Sapņi
[Piedziedājums]
Mēs redzam foto, un liekas, ka tā ir dzīve
Mēs redzam porno, un liekas, ka tā ir dzīve
Mēs redzam klipu, un liekas, ka tā ir dzīve
Mēs redzam reklāmu, un liekas, ka tā ir dzīve
Tas notika tikai vienreiz, un liekas, ka tā ir dzīve
Tās ir tikai trīs minūtes, un liekas, ka tā ir dzīve
Tā ir veiksmīga bilde, un liekas, ka tā ir dzīve
Tas ir tikai mirklis, un liekas, ka tā ir dzīve

[1.pants]
Mani sapņi? Raibāki kā tautastērpi
Es iedomājos to, kā nevergoju vairāk naudas dēļ
Iztēlojos to, ka vienmēr zāles pilnas
Redzu to, kā sanāk klipi tā kā mākslas filmas
Glāzē dzēriens diezgan dārgs
Sapņoju, ka pieder lietas, kuras gribu, bet nezinu tieši – kādas
Māja liela, tikai kāda? Nu, tāda kā vienmēr
Tu sapņo par lietām? Es par to, ka tās man pieder
Būtībā, es sapņoju par to, ka man ir pamatīgs konts
Bet vai tiešām esmu tikai mantkārīgs bomzis?
Parastais temats
Bet no šīs atbildes izlokos, it kā man ir plastmasas skelets
Jā, mani sapņi ir tik koši, redzi?
Bet, lai kā spīdētu, tie tomēr slikti ož kā meli
Būt bagātam un modīgam riktīgi vēl
Es patiesībā tikai gribu drošību un ticību sev
Es esmu nūģis, ne no krutām bandām
Bet varbūt attaisnoties vairāk nevaj’dzēs ar pāris štukām bankā
Mans reps ir vērtīgāks kā šmaras harēmā
Bet varbūt noticēs tam tik pēc uzstāšanās Arēnā
Es tikai gribu būt brīvs brīdī, kad ceļat komisijas
Un uz to tiesības paturēt tā, kā ceļu policija
Mani sapņi? Kaut tiem pietiktu drosmes
Es sapņoju par to, kā piepildu tos

[Nobeigums:Edavārdi]
Kristīne Prauliņa
Mēs esam 401
Un pēc šī ieraksta beigām es iešu uz darbu
Vēl viena diena, kurā it kā pakustos uz priekšu
It kā stāvu uz vietas
Iedvesmojoties no zilajiem ekrāniem
Mani sapņi ir tikai šīs sabiedrības spogulis
No kurienes nāk tavi sapņi?
Mēs iedomājamies, ko mēs darītu slavenību vietā
Bet, ko mēs darītu, ja mēs būtu mēs paši?
Šī nav kārtējā bēdīgā dziesma
Reizēm mums paliek sarežģīti
Un es nezinu, kā es vispār varu brīvs tādā dienā kā šī
Jā, un man ir daudzi ''kāpēc?''
Bet es nesatraucos, zini kāpēc?
Jo pēc katra strupceļa
Es joprojām varu meklēt, kustēties, runāt, radīt, repot, zaudēt, kļūdīties un uzvarēt

[Nobeigums:Kristīne Prauliņa]
Vienmēr atceraties
Īstas acis, atpazīst īstus melus