Lauris Reiniks
Kokosrieksts
Vēji pūš un smiltis gaisā skrien
Bet es smaidu un gaidu vēl aizvien
Tieši ko, ja saules it kā pietiek man
Un kaiju saldās klaigas arīdzan

Lūkojoties lejā, iesmejos
Kas to zin, vai man tā laime būs
Savu čaulu divās daļās ieraudzīt
Un ar dzīves sulu kādu padzirdīt

Tā kā pēdējais kokosrieksts palmā
Es šūpojos pats savā galmā
Un gaidu, kad nāksi tu
Tā kā pēdējais kokosrieksts palmā
Es zinu, es kristu pat salnā
Ja nāktu tu un siltās plaukstās mani noķertu

Nav pie manis ceļš tik augsts vai tāls
Nav jau tā, ka ziemā glāsta sals
Paskaties, nu, paskaties uz augšu jel
Varbūt te ir tas ko gaidi tu un gaidu es
Vēl un vēl

Es gaidu un gaidu, un gaidu
Es gaidu...