[1. pants]
Kad neona debesis mums pāri klājas
Saule sāk spridzināt un stājas paliek vājas
Asfalts zefīrmīksts kur daudzstāvu mājas
Vakardiena zūd no radariem, mēs paliek aiz klāja
Sadeg cerības, lūst stājas
Demoni ar manu ģimeni sarunājas
Tie atņem pēdējo un emocijas krājas
Tie šifrē kodu, grib lai mūsu saikne apstājas

[Piedz.]
Man liekas, ka šonakt, puisīt, sajuksim mēs prātā
Un neviens nespēs izglābt mūsu dvēseles
Man liekas, ka šonakt visi vārti mums ir vaļā
Mēs esam ārpus konteksta un pasaules
Man liekas, ka šonakt, puisīt, sajuksim mēs prātā
Un neviens nespēs izglābt mūsu dvēseles
Man liekas, ka šonakt visi vārti mums ir vaļā
Mēs esam ārpus konteksta un pasaules

[2. pants]
Sejas mierīgas bez makiāža
Spīd mums zobi kā bez stāža
Mēs gribam ceļot tā kā viena ekipāža
Bet debess demoniem no mūsu ģimenes kolāža
Apkārt derības un kurāža
Iekšā bailes bez anturāža
Šis lētais ceļojums kā tukšneša mirāža
Grib aprīt mūs kā ledenes, pa tīro sabotāža
[Piedz.]
Man liekas, ka šonakt, puisīt, sajuksim mēs prātā
Un neviens nespēs izglābt mūsu dvēseles
Man liekas, ka šonakt visi vārti mums ir vaļā
Mēs esam ārpus konteksta un pasaules
Man liekas, ka šonakt, puisīt, sajuksim mēs prātā
Un neviens nespēs izglābt mūsu dvēseles
Man liekas, ka šonakt visi vārti mums ir vaļā
Mēs esam ārpus konteksta un pasaules