Ozols
Bokss II
[piedz.]
Viss kas sākās un turpinās
Pienāk brīdis, viss izbeidzās
Mūsu dzīves nav mūžīgas
Mūsu sirds reiz apstājas

Viss kas sākās un turpinās
Pienāk brīdis, viss izbeidzās
Mūsu dzīves nav mūžīgas
Mūsu sirds reiz apstājas

[1.pants]
Sākās trešais raunds un biju atkal gatavs cīņai
Noturēties, pārspēt, es ticēju šai cīņai
Tā bija kā skola, kas audzina manī raksturu
Es gāju tur katru dienu un guvu disciplīnu

Atdevu visu tam, bieži jautājot kāpēc
Atbildi nesaņēmis cerībā, turpināju sevis pēc
Es to vēl nezināju, šis ir mans pēdējais mačs
Biju mierīgs cerībā, ka pretinieks noguris pats

Ar neatļautu paņēmienu mani nogāza zemē
Es krītu un saprotu, nu jau viss ir beidzies
Tagad viss par vēlu, mans ķermenis asiņo
Es guļu uz zemes un redzu savu dzīvi nolemto
Kā toreiz nedomājot, daudzas lietas baudījām vēl
Kā toreiz mēs visi kopā šeit smaidījām vēl
Tur atpakaļ vecāku atmiņas, pirmie draugi
Tur priekšā pēdējās sekundеs, kaut vai raudi

Spēks lēnām zūd un man kļūst grūtāk elpot
Es apzinos to vairs neizmainīt neko
Sеkundes rit uz priekšu, pretinieks uzvaru bauda
Es guļu salauzts, zālē aplausi valda

Viņš pienāk man klāt un prasa
"Ozol, kā jūties tagad, a?"
Es atpazinu to, kaut kas notiek ar mums un tas mums liek aizdomāties
Daudzas lietas neizmainīt, tās paliks neizrunātas

[piedz.]
Viss kas sākās un turpinās
Pienāk brīdis, viss izbeidzās
Mūsu dzīves nav mūžīgas
Mūsu sirds reiz apstājas

Viss kas sākās un turpinās
Pienāk brīdis, viss izbeidzās
Mūsu dzīves nav mūžīgas
Mūsu sirds reiz apstājas