Ielas vidū guļ kāds vīrs
Tu garām tam ej
Tev ir vienaldzīgs skats
Man ir žēl, ka garām Tev ies
Kad Tu gulēsi pats

Akmens mīl stiprāk kā Tu
Šo dziesmu pat vējš nodziedātu

Un tomēr, izbirst stikli
Kad akmens to skar
Bet Tu kluss
Troksnis sit no kājām;
Nervi trīc
Bet Tu esi kluss

Vai Tevi nespēj traucēt rudens?
Tevi nespēj traucēt nekas
Tu stāsti, mana krāsa dominē par maz
Vismaz
Ir tik daudz laba redzēts, dzirdēts, izjusts
Bet akmens mīl stiprāk kā tu
Šo dziesmu pat vējš nodziedātu