Tavas pēdas pagalmā
Redzu projām aizejot
Nesanāca saruna
Vajag laiku apdomāt

Kas tas ir, kas neļauj justies kā paradīzē?
Kas ir tas, kas tavā priekšā paralizē?
Tas ir tā kā uznāk, bet nepāriet krīze
Kad iekšā vētra, bet ārā tikai brīze

Turi mani ciet
Lēni lūstot ledus iet

Upes palos, strauti skries
Tā es nākšu rīt un nākšu parīt, katru pavasari
Upes ārpus saviem krastiem ies
Tad, kad gājputni kliedz žēli, gari
Nāc tu arī

Pēdas katrā pagalmā
Rada stāstu savējo
Daudz par daudz ir sarunāts
Kā lai pēdas aizskalo?